Keramika (grieķiski Keramikē) ir izstrādājums un materiāls ko iegūst, saķepinot mālus, to maisījumus ar minerālvielām, kā arī saķepinot oksīdus un citus neorganiskos, nemetāla savienojumus.
Pie neorganiskajiem un dielektriskajiem materiāliem ar nehomogēnu struktūru pieder keramiskie materiāli. To struktūra sastāv no sīkgraudainas kristāliskās fāzes un stiklveida fāzes. Daudzos keramikas veidos sastopami arī gaisa vai gāzu ieslēgumi, kas veido trešo fāzi – gāzveida fāze. Nehomogēno materiālu elektriskās īpašības ir daudzveidīgas atkarībā no kristāliskās fāzes daudzuma un blīvuma. Ja kristāliskās fāzes ir daudz un tā ir blīva, materiāls pēc īpašībām ir līdzīgs kristāliskajiem dielektriķiem. Ja kristāliskās fāzes ir maz un struktūra ir poraina, materiālam ir sliktākas elektriskās īpašības nekā stiklveida dielektriķiem. Tāpēc turpmākajā gaitā tiks aplūkotas dažas keramisko materiālu īpašības.…
