1. aina. Pamāte, Sprīdītis, Lienīte, bērni.
Teksts
Teicējs: Kādā lauku mājiņā pie skarbas pamātes dzīvoja puisēns. Mazā auguma dēļ viņu iesauca par Sprīdīti. Katru dienu pamāte lika Sprīdītim grebt koka karotes. Spēlēm un rotaļām Sprīdītim atlika pavisam maz laika.
Pamāte: Nu, kas ir ar karotēm? Vai drīz būs gatavas?
Sprīdītis: Būs, būs!
Pamāte: Pielūko, līdz svētdienai tām jābūt gatavām!
Sprīdītis: Kā tad es līdz svētdienai varu duci uztaisīt? Šodien jau piektdiena!
Pamāte: Kas taisa, tas pataisa. Bet tu jau esi ar kruķi kruķējams. Nevaru nemaz izprast, kam man tāds krusts ar tevi ir uzlikts.
Sprīdītis: Kas ta' par krustu. Laižat tik mani projām, un tad nebūs krusta.
Pamāte: Tas jau tev patiktu. Pa pasauli apkārt blandīties, tas jau tev patiktu.
Lienīte: Mēs ar bērniem ārā spēlēsimies. Vai tu arī nāksi? Nāc, Sprīdīt!
Sprīdītis: Neiešu vis!
…
