Author:
Evaluation:
Published: 20.11.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 7 units
References: Used
  • Research Papers 'Alternatīvo izglītības teoriju pirmsākumi', 1.
  • Research Papers 'Alternatīvo izglītības teoriju pirmsākumi', 2.
  • Research Papers 'Alternatīvo izglītības teoriju pirmsākumi', 3.
  • Research Papers 'Alternatīvo izglītības teoriju pirmsākumi', 4.
  • Research Papers 'Alternatīvo izglītības teoriju pirmsākumi', 5.
  • Research Papers 'Alternatīvo izglītības teoriju pirmsākumi', 6.
  • Research Papers 'Alternatīvo izglītības teoriju pirmsākumi', 7.
  • Research Papers 'Alternatīvo izglītības teoriju pirmsākumi', 8.
  • Research Papers 'Alternatīvo izglītības teoriju pirmsākumi', 9.
  • Research Papers 'Alternatīvo izglītības teoriju pirmsākumi', 10.
  • Research Papers 'Alternatīvo izglītības teoriju pirmsākumi', 11.
  • Research Papers 'Alternatīvo izglītības teoriju pirmsākumi', 12.
Extract

Vārds alternatīvā pedagoģija/izglītība nozīmē vairāku personību devumu pedagoģijā, kuru raksturo kā kaut ko oriģinālu, nebijušu, nozīmīgu visā pasaulē. Mans mērķis bija iepazīt dažas no šādām izcilām personībām, kā, piemēram, Marija Montesori, Rūdolfs Šteiners un Selestins Frenē. Marija Montesori radīja jaunu praksi- Montesori metodi. Atvēra bērnunamu. Montesori uzskatīja, ka bērns ir svēts, dievišķs radījums. Piedāvāja bērnam brīvību, pēc viņa vēlēšanās darboties ar dažādiem didaktiskiem materiāliem.
R.Šteiners izstrādāja Valdorfpedagoģiju. Mūsdienās pastāv apmēram 600 valdorfskolas visā pasaulē. Tās dod dažādību izglītības sfērā, taču, manuprāt, bērnam vairāk iemāca dzīvi uztvert mākslinieciskā veidā nevis reālajā. Pārāk liela brīvība skolēniem un tas, ka nepastāv vērtējums atzīmju izteiksmē, bērnam neuzliek nekādus pienākumus. Bērni nekonkurē savā starpā, no vienas puses tas ir labi, nepastāv aprunāšana kolektīvā, kurš labāks, kurš ne, taču no otras puses tas ir slikti, jo bērns netiecas izcelties citu vidū kā labākais. Konkurence uzliek bērnā gribēšanu izcelties, gūt panākumus. Pastāv arī daudz pozitīvā šajās skolās. Bērni ātrāk apgūst svešvalodas, rokdarbus izpilda gan zēni, gan meitenes utt.
S.Frenē bija par bērna personības brīvību attīstību, par dialogu starp skolēnu un skolotāju. Tas, manuprāt, ir ļoti svarīgi, jo ar dialogu palīdzību var panākt bērna sapratni par dzīvi un iegūt uzticēšanos, un nodibināt savstarpējo kontaktu. 1935.gadā S. Frenē nodibināja (pēc Hermaņa Lītsa parauga) audzināšanas iestādi skaistā lauku apvidū, kura iekārtoja gan rotaļu laukumus, peldbaseinu, gan darbnīcas, lai, bērniem darbojoties, atklātos viņu radošās spējas.
Šajā referātā mēģināju noskaidrot sīkāk par šo izcilo personību dzīvi un viņa devumus pedagoģijā. …

Author's comment
Atlants