Mēra kalniņš
Mēra kalniņš ir liecinieks 1710. gadā pārdzīvotajai mēra epidēmijai, pēc kuras Kandavā dzīvi palikuši esot tikai 2 amatnieki. Vēsturnieki domā, ka Mēra kalniņš bijusi kapsēta, kurā apglabāti mēra epidēmijā mirušie kandavnieki. Akmens mūri apkārt kalniņam apbūvēja, lai lietus ūdeņi no zemes neizskalotu cilvēku ķermeņu atliekas.
Evanģēliski luteriskā baznīca
Luterāņu baznīcas celtniecība Kandavā bija paredzēta Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera (1517.-1587.) 1567.gada 28.februāra recesā (pavēle, rīkojums). Pirmās nevācu koka baznīciņas atradušās Abavas kreisajā krastā. 1621.gadā pirmās koka baznīcas ēka vairs nav bijusi (pēc dažiem datiem - nodegusi).
Vāciešiem dievkalpojumi notika pils kapelā, bet vēlākos gados uzcelta koka baznīciņa, kas atradusies vietā, kur tagad ir ugunsdzēsēju depo (pieņēmums), jo te blakus ir veca kapsēta - Mēra kalniņš.
…
