Zobenbrāļu ordenis bija galvenais bīskapa Alberta rīcībā esošais militārais spēks cīņā ar lībiešiem un baltiem. Tas tika izveidots 1202.gadā pēc Bīskapa Alberta uzdevuma, ar mērķi, lai sniegtu pastāvīgu militāru atbalstu savas varas ieviešanai un noturēšanai Baltijā.
Zobenbrāļu ordeņa pārvalde:
mestrs - Ordeņa priekšnieks, augstākā vara. Atradās dubultā pakļautībā: Pāvestam un Vācijas ķeizaram). Mestru ievēlēja no brāļu bruņinieku vidus. Būtiskākajos jautājumus mestram bija jāuzklausa Ordeņa konventa (vienas pils Ordeņa brāļu sapulce) viedoklis. Ļoti nozīmīgu jautājumu apspriešanai mestrs Rīgā varēja sasaukt kapitulu (visu brāļu kopsapulce – galvenā lēmējinstitūcija).
Mestra kompetence:
militārā funkcija.
garīgā funkcija.
administratīvā funkcija.
tiesas funkcija ar pārsūdzības iespēju landtāgā.…
