Ilgums ~ 40 milj gadu, 65 - 23,3 milj g. Apakšējā robeža labi izteikta visur pasaulē, bet augšējā (ar neogēnu) labi saskatāma tikai Parīzes baseinā (tur ir pārtraukums un diskordance). Eocēna/oligocēna robeža sakrīt ar aukstāka klimata iestāšanos.
Īpatnības:
daudz nekonsolidēto iežu;
fosīlijās no 3 līdz 50% mūsdienu ģinšu;
sauszemē dominē zīdītāji;
zālaugu rašanās un atklātu biotopu veidošanās paleogēna beigās.
2. Paleogēna paleoģeogrāfija
Paleogēna sākumā Austrālija vēl bijusi savienota ar Antarktīdu, Indija nebija sadūrusies ar Āziju, milzīgā Alpu-Himalaju kalnu grēda vēl tikai sākusi veidoties (Kimerijas oroģenēzes rezultātā Āzijai jau pievienojušies vairāki bloki – Anatolijas, Irānas, Kuņluņas un Lasas un citi).
Ziemeļamerika un Eiropa vēl bijušas savienotas caur Grenlandi līdz pat eocēnam. Par to liecina ļoti līdzīgas zīdītāju faunas Ziemeļamerikā un Eiropā; savukārt Eiropas un Āzijas (īpaši Sibīrijas) faunas ir atšķirīgas, jo Āzijā ilgstoši pastāvējusi epikontinentālā jūra, kas savienoja Tetisa okeānu ar Boreālo, veidojot barjeru sauszemes dzīvnieku izplatībai. Pretēji tam, starp Ziemeļameriku un Āziju bieži vien pastāvējis sauszemes apgabals, t.s. Beringijas tilts tagadējās Aļaskas un Čukotkas pussalas vietā.…
