1.Latviešu mitoloģijā mitoloģijas centrālo kompleksu veido dievības, mitoloģiskas būtnes, kuras raksturo darbības sfēra cilvēka priekšstatos veidotajā pasaules modelī, vieta, īpatsvars cilvēka praktiskajā darbībā un sadzīvē, funkciju raksturs un amplitūda, areāls, biežums dažādos etniskos apgabalos, ģenētiskas saiknes ar pārējo indoeiropiešu tautu mitoloģiju.
2.Ja vērtē pēc šiem kritērijiem, visas dievības var iedalīt sešu līmeņu grupās:
1)dabas, kosmiskās dievības;
2)universāla mitoloģiska būtne- Dievs;
3)likteņa lēmējas dievības;
4)auglības dievības;
5)mātes;
6)sētas, dzimtas sargātāji, labklājības veicinātāji gari, dēmoni.
3.Pirmais līmenis ir dabas, kosmiskās dievības. Senajās hronikās kā galvenais dievs ir minēts Pērkons. Pērkona vārds sasaucas ar lietuviešu Perkūnu, prūšu Perkunu, slāvu Perunu, senindiešu Pardžanju un skandināvu Fjorginu un tāpēc ļauj to iesaistīt indoeiropiešu mītisko tēlu kopībā. …
