Saskarsme ar hiperaktīvajiem bērniem

Ievads
Hiperaktīvs bērns- pēdējā laikā ļoti bieži dzirdēta frāze, vai pašlaik tas ir tik izplatīti, ka jāsāk uztraukties kā par sava veida epidēmiju? Ko tas nozīmē?
Ir dzirdēti gadījumi, kad mātes aizved savus bērnus pie ārstiem un pēc neilga laiciņa, kad bērns ir izrādījis, ko nu prot, ārsts secina- hiperaktīvs bērns. Kaut gan no hiperaktivitātes viņā nav ne miņas, bērns vienkārši pielāgojas dzīves apstākļiem un parāda-es taču esmu dzīvs, re, kā es protu…! Arī skolās daudzi bērni ir kustīgi un mēģina izcelties citu vidū, bet vai viņus visus var nosaukt par hiperaktīvajiem? Bērns taču ir dzīvs, viņš taču nevar sēdēt visu laiku mierīgs un nekustēties, tad jau būs aizdomas par cita veida slimībām. Rakstot šo referātu, centos noskaidrot, kādi ir simptomi un cēloņi, kā atšķirt šādus bērnus no pārējiem, lai nekļūdīgi pateiktu, jā, šajā klasē man ir saskarsme ar šādiem bērniem. Ko darīt un, kā palīdzēt? Kaut gan, hiperaktivitāte ir jauns apzīmējums bērniem, ar kuriem vecāki un skolotāji netiek galā, vienkārši, lai noveltu vainu uz kaut kādu diagnozi, nevis atzītu savu vainu, ka neprot audzināt mūsu „kustīgajam” laikmetam piemērojušos bērnus.

Kas ir hiperaktivitāte?
Daudzi bērni pirmskolas vecumā un sākumskolas gados ir kustīgi, labprāt piedalās spēlēs un rotaļās, nekā iesaistās nopietnā mācību procesā, pievērš spilgtām detaļām ap sevi u. tml. Kas atšķir hiperaktīvus bērnus no citiem kustīgiem bērniem? [3;282]
Hiperaktivitāte - fizisks nemiers, kas pārsniedz normālu bērna kustīgumu. Šādi bērni nespēj nosēdēt mierīgi pat nedaudzas minūtes. Viņi atrodas nepārtrauktā kustībā - skrien, kāpj, lec, rāpo uz visām pusēm, aiztiek visu, kam tiek klāt. Tādējādi tiem patstāvīgi draud briesmas sevi ievainot. Pieaugušie šādus bērnus nedrīkst izlaist no acīm, lai ar bērnu pašu vai citiem nenotiktu kāds negadījums.

…