Katra cilvēka dzīvē lielu daļu aizņem ilgas, sapņi un tiekšanās pēc ideālās pasaules un svētlaimes, jo dažkārt cilvēks nevar samierināties ar īstenības nepilnībām un trūkumiem. To apvieno romantika, kas ir spilgti izteikta arī literatūras daiļdarbos, jo īpaši latviešu tautas dzejnieku 20. gadsimta dzejā.
Romantiskā dzeja ir daudz atšķirīgāka no citiem daiļdarbiem, jo tā iestājas par ideāliem, nevis parāda dzīvi patiesos krāsu toņos. Visskaistākais un romantiskākais ir mīlestība un iemīlēšanās, kas izpaužas kā patvērums, kā dvēseliska sala un arī tieši mīlestība spēj katru pietuvināt pie ideālas, labākas dzīves. Tai nav ne sākuma, ne beigu un būtiski attālina no vispārpieņemtajām dzīves normām un robežām, saplūstot ar jūtu un sapņu pasauli. Kad cilvēks ir iemīlējies, tam nevar stāties pretī vairs neviens.
…
