-
Sociālais kapitāls sabiedrības saliedēšanas līmenī
Taču mazāk apdzīvotajos reģionos, par piemēru ņemot Latgales novadus, kur ir krietni mazāks iedzīvotāju blīvums nekā lielajās pilsētās, sociālā kapitāla uzkrāšana nav tik izteikta, jo cilvēki pārsvarā kontaktējas ar savas kopienas, grupas locekļiem (ģimeni, tuviem draugiem, sava ciemata iedzīvotājiem), nekā ar svešiniekiem, kuri, savukārt, ievērojami palielinātu viņu sociālos tīklus. Ir veikts pētījums (Saguaro Seminar : Civic Engagement in America , Better Together), kurā apkopoti 150 veidi, kā uzkrāt sociālo kapitālu, un ko varētu darīt, lai arī mazāk apdzīvotajos Latvijas reģionos dzīvojošajiem iedzīvotājiem būtu lielāks sociālo kontaktu tīkls. Latvijas valdībai būtu jāpadomā, kā vairāk iesaistīt, no galvaspilsētas tālāk dzīvojošos, iedzīvotājus. Jo parasti primārais jau ir tie iedzīvotāji, kas dzīvo, tā teikt – ‘’uz vietas’’ šajā pilsētā, un pēctam tiek domāts par tiem, kas apdzīvo Latvijas tālākos nostūrus. …
Sociālos tīklus var uzskatīt gan par indivīda, gan grupu sociālo kapitālu. Viens no ievērojamākajiem pētniekiem Pjērs Burdjē, kas izpētījis sociālo kapitālu, to definē kā personisku līdzekli, kas sekmē būtiskas priekšrocības tiem indivīdiem, grupām, ģimenēm kam ir labāki kontakti savā starpā – raksta autoru kolektīvs : Zīverte, L., Austers, I., Zilinska Dz., (Sociālo kontaktu tīkli kā drošumspējas faktors:2002:3). Nodibinot sociālo kontaktu tīklus, tīkla dalībnieki iegūst labumu – kontaktus, kas palīdz dažādās dzīves situācijās, kurās attiecīgi, katrs iesaistītais dalībnieks darbojoties kļūst par ieguvēju. Sociālajiem tīkliem ir četras pamatfunkcijas – atbalsta, informācijas apmaiņas, socializācijas iespējas un piederības sajūtas nodrošināšanas. Iespējams, ka ekonomiskās lejupslīdes rezultātā ir mazinājusies sabiedrības sociālā tīkla veidošanās.


