Izlasot A.Šponas grāmatu “Audzināšanas teorija un prakse”, nonācu pie secinājuma, ka grāmata tika piedāvāta izlasīt tāpēc, lai būtu iespēja salīdzināt un arī papildināt savas zināšanas par audzināšanas procesu, kurš ar katru gadu skolās kļūst sarežģītāks.
A.Šponas grāmatā visspilgtāk tiek parādīta audzināšana kā sadarbība starp vecāku – bērnu, skolotāju – bērnu, bērnu – bērnu, skolotāju – vecāku un skolotāju – bērnu – vecāku. Tātad audzināšanas procesā uzsvars tiek likts uz sadarbības organizēšanu attieksmju veidošanai dažādos vecumposmos. Tā kā pati autore ir humānisma ideju piekritēja, tad arī viņa aicina skolotājus, vecākus sekmēt humānās audzināšanas procesu .
Tā kā klasi audzinu otro gadu, un pirms tam nav bijusi pieredze klases audzināšanā, tad nozīmīga bija visa grāmatā sniegtā informācija, jo tur guvu jaunas idejas audzināšanas procesa organizēšanā. …
