Kad piecdesmito gadu sākumā Eiropa bija likvidējusi kara postažas sekas, cilvēkiem radās vēlme pēc personīgajām automašīnām. Tā, ka vēl tajos gados bagāto nebija daudz, kas varēja atļauties iegādāties dārgas automašīnas. Bieži tās bija divvietīgās un pat trīsriteņu ar motociklu motoriem. Dzinēja litrāža šādās automašīnās nepārsniedza 600kub.cm., tāpēc viņas sauca par mikrolitrāžām. Pieprasījums pēc tādām automašīnām ātri auga 1985.g. Vācijas Federatīvajā Republikā bija saražots 600 tūkstoši, vai 39,4% no kopējā saražoto mašīnu daudzuma , Francijā – 290 tūkstoši(25.2%), Anglijā 290tūkstoši (19,3%), bet Itālijā 25%.
Padomju Savienības Ministru Padomē ilgi diskutēja, vai padomju cilvēkiem vajadzīgas mikrolitrāžas automašīnas.
1958.g. 28.Novembrī PSRS ministru Padome pieņēma lēmumu par mikrolitrāžas automašīnu ražošanas organizēšanu Zaporožjes lauksaimniecības mašīnu rūpnīcā „Komunārs”. Rūpniecības teritorija tika palielināta līdz 6000 m2 . Uzbūvēja ražošanas korpusus, ēku konstruktoru – eksperimentētāju daļai un visi, kas ražošanai vajadzīgs.…
