Momentvērtēšana un pastāvīgā vērtēšana. Momentvērtēšana atgādina fotografēšanu. Vērtējums parasti ir iegūts mākslīgi radītā situācijā, ar kādu nenākas sastapties ikdienā, šeit daudz kas ir atkarīgs no skolēna uztraukuma pakāpes, pašsajūtas utt. Tas nav objektīvs vērtējums. Pastāvīgā vērtēšana ir tuvāka mācīšanās dabai, kurai raksturīga nepārtraukta zināšanu uzkrāšana un integrācija. Ar to uzzina, kādā savas nepārtrauktās attīstības punktā šobrīd atrodas skolēns.
Pedagogu un skolēnu vērtējums. Vērtēšana noris visa mācību procesa laikā, kad tiek īstenota mācību programma, bet vērtēšanā reizēm iesaista arī pašus skolēnus, ļaujiet tiem vērtēt citam cita panākumus un arī katram savus mācību sasniegumus.
Izpētot visu pieejamo literatūru par vērtēšanu un tās veidiem varu secināt, ka mums kā skolotājiem ir ļoti svarīgi zināt par visiem vērtēšanas veidiem un metodēm, prast pareizi tos pielietot konkrētās situācijās, lai sasniegtu maksimāli labu rezultātu. Mums jāprot pareizi novērtēt skolēnu zināšanu līmeni, lai vērtējums būtu objektīvs, mums ir jāpielieto vairākas vērtēšanas metodes. Nedrīks vērtēt tikai pamatojoties uz vienu metodi. Vērtēšanai ir jābūt pamatotai, daudzveidīgai, vispusīgai, sistemātiskai, objektīvai un diferencētai.
…
Kas ir vērtēšana? Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca ir rakstīts, ka vērtēšana ir procedūra, kurā nosaka skolēnu zināšanu, prasmju un iemaņu atbilstību izglītības programmā noteiktajam mācību satura apguves līmenim, t. i., atbilstību standartprasībām izglītības sistēmā. (Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca, 2000) N. Geidžs, un C. Berliners uzskata, ka vērtēšana ir process, kurā tiek apkopota, interpretēta un sintezēta informācija, lai: • izdarītu spriedumu par audzēkņiem; • dotu audzēkņiem atgriezenisko saiti par viņu progresu, stiprajām un vājajām pusēm; • spriestu par mācīšanas efektivitāti; • dotu informāciju pedagoģijas politikai. E. Krastiņa ir izveidojusi vērtēšanas pamatnostādnes: • Vērtēšana jāuzlūko kā stratēģija, kas atbalsta un stimulē mācīšanos, iesaistot šajā procesā gan skolēnus, gan skolotājus, gan vecākus. • Vērtēšana jāvirza kā intelektuāla darbība, kas ietver sevī mācību motīvu veidošanu, apzinātu savas darbības mērķu un līdzekļu plānošanu, līdzatbildību par saviem mācību rezultātiem. • Mācību sasniegumu vērtēšanas procesā savienojams skolotāja vērtējums un skolēna pašvērtējums. (Krastiņa, 2001)
