Personisko automašīnu skaita pieaugums vairāk nekā jebkurš cits faktors ir ietekmējis ceļošanas paradumu izmainīšanos. It īpaši ģimenēm tās sniedza jaunu pārvietošanās brīvību, arvien lielākas iespējas doties vienas dienas un garākos ceļojumos. Sākot ar 50-tajiem gadiem automašīnu braucienu izmaksas relatīvi samazinājās, turklāt automašīnu īpašnieki tiecās ņemt vērā tikai tiešās brauciena izmaksas, nevis pilnās izmaksas, kas ietvertu arī amortizāciju un nolietojumu. Viesnīcas un ēdināšanas industrija atbildēja ar moteļu, ceļmalas kafejnīcu un restorānu celšanu gar autoceļiem, vienlaikus viesnīcas un restorāni nomalē sāka gūt peļņu, jo kļuva pieejami tūristiem. (Holovejs Dž.K. Tūrisma bizness)
Ēdiens ir viena no svarīgākajām ceļojuma sastāvdaļām, taču līdz šim ēdināšanas sektors nav pietiekami pētīts teorētiskā kontekstā. Ēdieni un dzērieni vienmēr raksturo kādu noteiktu vietu vai reģionu, un tūristu izjūtās par šo vietu ēdieni un dzērieni ir centrālās sastāvdaļas. Kamēr viena daļa cilvēku uzskata, ka labākais veids, kā iepazīt ārzemju vietas, ir nogaršot vietējos ēdienus, citi ar nepatiku raugās uz nepazīstamiem ēdieniem. Liela daļa eiropiešu, ceļošanu, sķērsojot dažādas robežas un valstis, uzskata par lielu izaicinājumu, tādēļ viņi vēlas saņemt noteiktu servisu no tūrisma, ēdināšanas un viesmīlības industrijas, kā piemēram zināmus ēdienus ar standarta kvalitāti. Tādēļ daudzas ceļmalu iebraucamās vietas un viesnīcas piedāvā saviem klientiem internacionālos ēdiens, ko varētu saukt par "eiro - ēdienu". (Haukland J.V., Jacobsen J.Kr.S., A lunch with a view - motorists choices and assessments of eating-places.)…
