Cita lieta ir aktieru tēlojums, aktieru piemērotība tēlam. Visu aktieru vidū, manuprāt, izcēlās Ješka - Gints Andžāns, kā arī bende - Artūrs Skrastiņš. Skrastiņš aizrāva ar savu skarbo dzīves stāstu, - būt par bendi, viņš nesaskatīja to ļauno, kautvai dzīve viņam bija ļoti grūta, bet viņš centās izdzīvot un saskatīt tajā prieku, lai pavisam no tās nepazustu. Jā, viņš dažkārt to tiešām neieredzēja, bet viņš nebija galvenais tēls, tāpēc tajā visā īpaši neiedziļinājās, bet bija acīmredzami. …
