Zemes garozā bārija ir 29 reizes mazāk nekā magnija, bet 8 reizes vairāk nekā cinka. Pazīstamākie bāriju saturošie minerāli ir smagais špats jeb barīts (BaSO4) un viterīts (BaCO3).
Ķīmiskās īpašības
Bārijs ir ķīmiski aktīvs tādēļ to uzglabā petrolejā. Pauugstinātā temperatūrā vai spēcīgā trieciena ietekmē (uzsitot ar āmuru) bārijs uzliesmo un sadeg ar spožu dzeltenzaļu liesmu, veidojot bārija oksīdu, bārija peroksīdu BaO2, un nedaudz bārija nitrīda Ba3N2.
2Ba + O2 → 2BaO
2BaO + O2 → 2BaO2
3Ba + N2 → Ba3N2
Bārijs, tāpat kā stroncijs, reaģē ar citiem nemetāliem (halogēniem, sēru, ūdeņradi), ar ūdeni un ar skābēm (izņēmums – sērskābe).
Ba + Br2 → BaBr2
Ba + H2 → BaH2
Bārija oksīds, tāpat kā kalcija oksīds, reaģē ar ūdeni:
BaO + H2O →Ba(OH)2…
