Evaluation:
Published: 07.12.2006.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 4 units
References: Used
  • Research Papers 'Parlamentāras un prezidentālas republikas salīdzinājums', 1.
  • Research Papers 'Parlamentāras un prezidentālas republikas salīdzinājums', 2.
  • Research Papers 'Parlamentāras un prezidentālas republikas salīdzinājums', 3.
  • Research Papers 'Parlamentāras un prezidentālas republikas salīdzinājums', 4.
  • Research Papers 'Parlamentāras un prezidentālas republikas salīdzinājums', 5.
  • Research Papers 'Parlamentāras un prezidentālas republikas salīdzinājums', 6.
  • Research Papers 'Parlamentāras un prezidentālas republikas salīdzinājums', 7.
  • Research Papers 'Parlamentāras un prezidentālas republikas salīdzinājums', 8.
  • Research Papers 'Parlamentāras un prezidentālas republikas salīdzinājums', 9.
  • Research Papers 'Parlamentāras un prezidentālas republikas salīdzinājums', 10.
  • Research Papers 'Parlamentāras un prezidentālas republikas salīdzinājums', 11.
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Republika    6
2.  Parlamentārisms    7
3.  Prezidentālisms    8
  Secinājumi    10
  Izmantota literatūra    11
Extract

Šīs darba uzdevumi: ir noteikt, kas vispār ir valsts; kā tas var rasties; kāda to iekārta var būt.
Šīs darba mērķis ir salīdzināt parlamentāras un prezidentālas republikas. Tieks izmantotas vispārzinātniskās metodes.
Valsts – viens no tiem vārdiem, kuru cilvēki lieto bieži un dažādos kontekstos, un katram veidojas savs priekštats par to, ko apzīmē ar šo vārdu. Visbiežāk šiem priekšstatiem piemīt ikdienas raksturs: valsts asociējas ar kādu tās institūciju vai institūciju sistēmu, citkārt valsts iegūst kādas īpašas, cilvēkiem pāri stāvošas organizācijas intuitīva tēla veidolu, reizēm izraisa asociācijas ar valsts ierēdniem utt.1 Valsts – ir viena no sabiedrīskas organizācijas formām, vienas augstākas varas, tiesiski organizēts un vadīts noteikts cilvēku kopums, konkrētā teorijā. Vara, kurai pemīt pastāvība un suverenitāte ir iedzīvotāji, kas pakļauti šai varai un terirorija, kuras robiežās valsts vara darbojas. Sakarā ar valsts (un ne tikai) izpratnēm, tajā skaitā – definitīvām, vispirms jāsaka tas, ka cilvēka uztvere visbiešāk to reducē uz konkrētu valsti, saista to ar valsti, kurā viņš dzīvo un kuru, viņam vismaz tā liekas, labāk pazīst. Lai tas nenotiktu, ir jāatceras, ka valsts teorija ( tāpāt kā tiesību teorija) cenšas izzināt nevis kādu atsevišķu valsti, bet dažādas valstis – gan tās, kas pastāv tagadnē, gan tās, kas pastāvēja pagātnē, kā arī mēģina prognozēt valsts nākotni. …

Author's comment
Atlants