Pēdējos 150 gadus valstīs, kurās ir parlamentārs režīms, politiskā cīņa noris galvenokārt starp trim ideoloģijām: konservatīvismu, liberālismu un sociālismu. 1987. Gadā Rīgā izdotajā Politiskajā enciklopēdijā konservatīvisms raksturots kā ‘’ tieksme uz ko novecojušu, cenšanās saglabāt rutīnu, atjaunot ko novecojušu, naidīgums pret jauno, progresīvo.’’ Patiesībā kā katra ideoloģija un pasaules uzskats, arī konservatīvisms ir ļoti daudzveidīgs un sazarots. Pie konservatoriem var piederēt kā monarhists, tā republikānis, kā ticīgais Dievam, tā arī ateists.
Politisko uzskatu un ideoloģiju spektrā konservatīvisms ( lat. Conservativus – tāds, kas sargā) tradicionāli ierindojas labajā pusē. Konservatīvie aizstāv un sargā gadsimtu gaitā izveidojušās un nostiprinājušās morāles normas, garīgās vērtības, sabiedriskās attiecības un privātīpašumu.…
