Tur un tad neviens nešķiroja, kā šeit un tagad šķiro. Ne tava tautība, ticība, ne naudas daudzums, ne līkais deguns nevienam neinteresēja, jo visi bija roku rokā, vienā ritmā, sirdi pie sirds. Un pats svarīgākais, ka viņi ticēja, viņi ticēja tam, ko dara, tam , ko grib panākt. Domas vijās pa vienu ceļu, vienā virzienā: „Brīvība!’’
Īsi, kodolīgi, patiesi un ļoti noderīgi ! ;)
