-
Specializēta datu bāzu sistēma
| Nr. | Chapter | Page. |
| 1. | Uzdevuma nostādne | 3 |
| 2. | Informācijas sistēmas apraksts | 4 |
| 3. | Datu glabāšanas struktūras | 6 |
| 3.1. | Tabulas DZVINIEKS izveide un aizpilde | 6 |
| 3.2. | Tabulas MANIPULACIJAS izveide un aizpilde | 8 |
| 3.3. | Tabulas LIDZEKLI izveide un aizpilde | 10 |
| 3.4. | Tabulas MULTISAITES izveide un aizpilde | 12 |
| 3.5. | Tabulas DARBINIEKI izveide un aizpilde | 13 |
| 4. | Tipisko vaicājumu definēšana | 16 |
| 5. | Datu izgūšanas struktūru izgūšana | 20 |
| 5.1. | Skata S_AUTOM_REM izveide | 20 |
| 5.2. | Skata S_REZ_DALAS izveide | 21 |
| 5.3. | Skata S_REZ_DALAS_REMONTI izveide | 23 |
| 5.4. | Skata S_DARBINIEKI_REMONTI izveide | 23 |
| 8. | Literatūras saraksts | 27 |
Informācijas sistēma tiek veidota veterinārajai klīnikai. Pamatā ir informācija par veiktajām manipulācijām – to cenu un izmantotiem līdzekļiem. Svarīga ir arī darbinieku dalība katrā manipulācijā, ļaujot noteikt katra padarīto darba apjomu. Tādēļ katrai manipulācijai tiek piekārtoti darbinieki, kuri to veikuši. Lai būtu iespējams labāk kontrolēt pakalpojumu izmaksas, tiek glabāta informācija arī par izmantotajiem līdzekļiem. Vispār rezerves daļu tabula kalpo arī kā neliels noliktavas attēlojums, jo katrai precei jāuzrāda, vai tā ir pieejam uz vietas, kā arī to piegādātāji.
Lai spētu izsekot ārstēto dzīvnieku medicīnas vēsturei, informācija par dzīvnieku tiek glabāta atsevišķā tabulā un ar saišu palīdzību (1:N) tiek savienota ar sniegto pakalpojumu aprakstu.
Veterinārā klīnika atrodas lielas pilsētas centrā, tādēļ dzīvnieku klāsts ir plašs. Glabājamā informācija par šiem dzīvniekiem nedaudz atšķiras, tādēļ sākumā tika izveidots tips T_DZIVNIEKS, kurš glabā kopējās īpašības, bet tam savukārt – apakš tipi, kas atbilst katram dzīvniekam. Objektu tabula tik definēta kā no pamat tipa sastāvoša, tādēļ tajā var ievietot jebkuru no mantotajiem tipiem. Tātad informācija par dažādiem dzīvniekiem tiek apkopota vienuviet.
Galvenie pamatjautājumi, ar kuriem datu bāzei jādarbojas varētu būt šādi:
o Dzīvnieku medicīnas vēstures uzkrāšana
o Darbinieku padarītā darba apjoma noteikšana
o Pārskata veidošana par izmantotajiem un pieejamajiem līdzekļiem
Datu bāzes shēma (galējā variantā redzama 2.1. attēlā). Pamatu atbilstoši jau parakstītajai glabājamajai informācijai veido četras tabulas – DZIVNIEKS, MANIPULACIJAS, LIDZEKLI un DARBINIEKI. Norādes 1:N organizēšanai vienā no gadījumiem tiek lietota atsevišķa tabula MULTISAITES, kas tik pat labi varētu būt iekļauta tabulā DARBINIEKI kā objektu kolonna.…
Darba gaita ietver šādus soļus: 1. Informācijas sistēmas apraksts, kurā jānorāda, kādi dati tiek glabāti datu bāzē, kā arī šī veidojuma funkcionalitāte. 2. Datu glabāšanas struktūru definēšana, turklāt šīm struktūrām jāatbilst RODB principiem 3. Tipisko vaicājumu definēšana 4. Datu izgūšanas struktūru izgūšana (jāveido skati iepriekš izveidotajai tabulu struktūrai) 5. Datu izmantošanas struktūru definēšana (jāiekļauj vismaz 2 objektu skati) 6. Programmu struktūras izveide paredzamo vaicājumu izpildei. Jābūt iekļautiem šādiem elementiem: a. Oracle DBVS iebūvētās funkcijas b. Iebūvētās objektu SQL funkcijas (Table, Value, Multiset utt.) c. Order, member un map tipa metodes d. Parasta funkcija e. Parasta procedūra, jābūt izmantotiem kursoriem un kursoru mainīgajiem f. Programmu pakete 7. Vaicājumu realizācija, izmantojot iepriekš definētās funkcijas Noslēgumā jāapraksta izstrādes laikā radušies secinājumi. Vēlams izvērtēt Oracle jau esošās, kā arī jaunizveidotās funkcijas.
Darbā nav iekļauti secinājumi, kā arī 6.nodaļa "Datu izmantošanas struktūru definēšana".
