Secinājumi
• Reālisms kā estētiskais virziens aizsākās jau 19. gadsimta pirmajā pusē, kā romantisma noliegums pozitīvisma, socioloģijas, filozofijas un kritikas iespaidā. Reālisti vēlējās attēlot ikdienas dzīvi, necenšoties to izskaistināt.
• Agrāk reālisti uzskatīja, ka emocijas var radīt nepareizu priekšstatu par pasauli, tajā notiekošajiem procesiem, tāpēc viņi nodevās dzīves vērošanai, patiesi objektīvi atspoguļojot to un pievēršoties tipiskajam.
• Reālismā mākslinieki savos darbos koncentrējās uz visiem sociālajiem slāņiem, atainojot arī nabadzīgo sabiedrības slāni lauku darbos, to ierastajā dzīves ritmā, bez nekādiem izskaistinājumiem, parādot ikdienas grūtības un problēmas, par ko vidējais un augstākais slānis nebija apmierināts, tas lika satraukties par augsto statusu.
• Sākotnēji Millē glezna “ Vārpu lasītājas” netika novērtēta, tai nebija daudz piekritēju, sava patiesuma, dabiskuma un reālās dzīves atainojuma dēļ. Tikai pēc viņa nāves cilvēki spēja novērtēt tā patieso skaistumu, vērtību.
…
