Katrā nodaļā ir savi centrālie notikumi, šoreiz daļā “Strēlnieku atgriešanās” galvenie pieturas punkti ir vilciena gaidīšana un gatavošanās, kurā ir arī pretrunīga rīcība, piem., Trocka bildes uzcelšana uz jumta un pošana. Iedziļinoties zemtekstā, liekas, ka neviens īpaši negaidīja strēlniekus pārrodoties, jo vajadzēja no sliedēm vākt nost mēslus un uz perona bērt jaunas smiltis, pārmijnieks nebija savā vietā, bet policijai nav ko darīt, kā vien vajāt basus bērnus, kas palīdz ģimenei lauku darbos. Noteikti ir izcelts tas, kā vilciens tuvojas stacijai un tā izgreznotā iekšpuse, parādot strēlnieku eleganto uzvaru, un krievu žēlošana caur greznumlietām, kuras latviešu cīnītāji atmet krievu miestiņa iedzīvotājiem. Šoreiz var pieminēt arī cilvēku savstarpējās attiecības. Ciema iedzīvotāji strēlniekus slavē un godā, tomēr, ieraugot sarkanbaltsarkano karogu, īstie uzskati nāk gaismā, uz ko latviešu strēlnieki atbild ar pretuzbrukumu, nejaukiem vārdiem, kā maita un jefiņš.
Ļoti pozitīvi ir tas, ka šajā poēmā ir izmantoti īstu laika biedru darbi un sajūtu apraksti, kas apkopoti brīnišķā dzejā. …
