Kopsavilkums
1) Aizvēstures periodā cilvēki aizsāka civilizāciju un zināšanas pārņēma viens no otra.
2) Senajā Ēģiptē izglītība bija pieejama tikai nelielam cilvēku slānim, jo tā prasīja daudz laika, izglītību skolās ieguva zēni no priesteriem, meitenes mājās apguva mājsaimniecību.
3) Senajā Grieķijā audzināšanas mērķis bija izturīgs, drosmīgs un nežēlīgs karavīrs, un vecākiem bija jārūpējas par bērnu mācībām un audzināšanu.
4) Vēlāk Senajā Grieķijā audzināšanas un skološanas procesus vadīja dzejnieki un filozofi caur viņu daiļradi, pirms sofisti to pārņēma un uzņēmās mācīt, bet vairs ne audzināt – izglītību varēja iegūt par naudu.
5) Senajā Romā audzināšanas funkciju pildīja vecāki, dodot bērniem gudrību un tikumību, par audzināšanas metodi izvēloties atdarināšanu – vispirms par paraugu bija tēvs, bet pēc tam kāds no ievērojamiem cilvēkiem, varoņiem.
6) 3.gs. vidū p.m.ē. izglītība kļuva pieejamāka, jo Romā sāka strādāt grieķu skolotāji, izveidojot privātskolas, kurās apguva gramatiku, dialektiku, retoriku, aritmētiku, ģeometriju, astronomiju un mūziku.
7) Viduslaikos pasaules izpratni veidoja Bībele, mācību grāmatas aizvietoja Bībeles stāsti, leģendas un pasakas.
…
