Nereti ar matemātiku mēs saprotam vien reizināšanu un dalīšanu, pieskaitīšanu un atņemšanu, vienādojumus un varbūtības, proporcijas, un daļas. Mums pieaugot, mēs iepazīstam algebru un ģeometriju, kas savā būtībā ir komplicētākas. Tomēr matemātika ir ne vien viss nosauktais, ne vien formulas un mācību stundas, matemātika sevī ietver daudz vairāk. Matemātika (grieķu: mathēmatikē - "mācība", "zinība") ir zinātne par reālās pasaules objektu telpiskajām formām un kvantitatīvajām attieksmēm. Iespējams, daudziem šis ir tik vien kā sarežģītu un mazāk saprotamu vārdu kopums, patiesībā varam teikt, ka matemātika ir viss, ko redzam sev apkārt.
Matemātika ir instruments, ko radīja cilvēks, lai spētu labāk izprast apkārtējo vidi un spētu kvalitatīvāk veikt sociālās darbības. Bez matemātikas daudzas mums šobrīd pašsaprotamās lietas nemaz nebūtu iespējamas. Respektīvi, neiedomājama ir dzīve bez matemātikas, kas kļuvusi par pamatu citām zinātnēm. Matemātikas attīstība un tās metožu iekļūšana dažādās zinātnes jomās sekmēja tehnikas progresu un jaunu matemātisku nozaru veidošanos. Piemēram, lietišķā matemātika, finanšu matemātika u.c. Matemātika piedāvā visprecīzākos modeļus apkārtējās realitātes izzināšanai, tādēļ tai ir tik liela loma dabaszinātņu, inženiertehnisko un humanitāro zinātņu pētījumos. Bez mūsdienu attīstītās matemātikas, progress dažādās cilvēku darbības jomās būtu neiespējams. …
