1914.gadā sākas Pirmais pasaules karš, kas Paitānā izraisa dažāda mēroga konfliktus. Mācītāja Čizema mūķenes sanaidojas dēļ tā, ka katra aizstāv un atbalsta savu valsti karā: māsa Marija Veronika – Vāciju, bet māsa Marta – Franciju. Pilsētā savā starpā karo vietējo ģenerāļu karaspēki, kas aplenc arī Čizema misijas ēkas, pieprasot maksāt meslus: pirmā nodeva – 800 mārciņu rīsu un visi amerikāņu konservi, kas ir noliktavā – ja nesamaksās, tad visi cietīs. Pēc vietējā kara beigšanās pilsētā iestājas ārprātīgs posts un bads, visas preces kļūst piecas reizes dārgākas un retākas. Saņemt pabalstu no Ārzemju misiju savienības nav iespējams, jo Eiropā vēl joprojām noris karš, tādēļ jūras satiksme ir apdraudēta, turklāt kara laikā bads ir visur.
Varu apliecināt, ka nav jābūt reliģiozam, lai patiktu šī grāmata. Tai bija tik interesants sižets un patīkama valoda, ka bija grūti atrauties un beigt lasīt! Šis romāns man atgādināja, ka cilvēkiem mūsdienās pietrūkst kāda ļoti svarīga vērtība – laipnība -, kas ir visa labā pamatā. Frānsisam Čizemam tā viennozīmīgi piemita, citādāk viņu vecumdienās no Ķīnas nebūtu pavadījuši ar asarām acīs un skumjām sirdī visi 500 viņa draudzes locekļi.
…
