Šis ir stāsts par kādas jaunas meitenes traģisko likteni. Tas ir stāsts par Turaidas Maiju, par Turaidas Rozi un mūžīgo mīlestības spēku.
Mīlestības kodolu veido Maijas un Viktora Heila attiecības. Viņu mīlestībai ir jāiziet ērkšķainu pārbaudījumu ceļš, tās ir nesaskaņas pašu mīlnieku starpā (balstītas uz greizsirdību).
Liela uzmanība tiek pievērsta tieši sievietei, viņas pasaules skatījumam, domām, uzskatiem, tiesībām un pienākumiem.
Galvenā lugas varone ir Maija. Viņa ir atrasts bērns uz kara lauka starp miroņiem. Ap viņu vīts kāds noslēpums, neizdibināma burvība. Maija valdzina un pievelk cilvēkus. Daudzi domā, ka viņa nāk ne no šīs pasaules. Viņa ir skaista, gudra un domājoša būtne, atšķirīga no pārējām meitām, jo “pārējās meitas ir viegli paņemamas un skrien puišiem pakaļ kā aitas”.
Maija runā par sievietes maigo dabu, labsirdību un cēlumu. Viņa aizstāv sievietes tiesības: “Vai sieviete nav arī cilvēks? Ko tu viņu vien nosodi? – Un vai tad viņai rūp izdzīve? Viņa grib, lai to tur par cilvēku un lai viņa. Viņa negrib, ka to tur par īpašumu. Viņa nav medību suns, kuru pasvilpj un kauj.”
Maija uzsver sievietes sūtību kā cēlu un dievišķīgas mīlestības piepildītu, protams, ne visas sievietes spēj būt tādas. …
