Runājot par sociālās pedagoģijas attīstību mūsdienās, svarīgi pieminēt tādu sociālās pedagoģijas definīcijas autori kā Ģertrūdi Boimeri. „Viņa raksta, ka sociālā pedagoģija ir nevis princips, kam būtu pakļauta pedagoģijam tās teorija, metodes, institūti un darba jomas, bet gan pedagoģijas nozare: tā ir audzināšana, kas nenotiek skolā un ģimenē. Sociālā pedagoģija kļūst par valsts un sabiedrības audzināšanas aprūpi ārpus skolas.” (Plaude, 2003) 1929. gadā pēc Ģ. Boimeres domām tam bija īpaša nozīme, taču šodien tā tiek uzskatīta par sociālās pedagoģijas pamatdefinīciju. Mūsdienās šī definīcija tiek uztverta kā sociālās pedagoģijas izpratnes pamats. Līdzīgi kā Ā. Dīstervēgs, arī Ģ. Boimere izprot sociālo pedgoģiju kā palīdzību krīzes gadījumos. (Plaude, 2003)
Sociālās pedagoģijas attīstība sākusies jau pirms ilga laika, taču jēdziens „sociālpedagoģija” izveidojās tikai 19. gadsimtā. Iezīmes, kuras bija raksturīgas sociālās pedagoģijas attīstības posmiem iepriekšējos gadsimtos, daļa no tām saglabājušās arī mūsdienās, jo sociālā pedagoģija turpina savu pilnveidošanos.
…
