Mūsdienu sabiedrībā vārdu “mīlestība” visbiežāk uztver kā erotisku pievilcību starp diviem pretēja dzimuma pārstāvjiem. Nākamais izplatītais šī jēdziena tulkojums ir “mātes mīlestība” – katrai sievietei ir jāmīl savs bērns. Visbeidzot pastāv jēdziens “Cilvēkmīlestība” Diemžēl to visbiežāk tulko kā kaut ko abstraktu, realajā dzīvē neeksestējošu parādību, kuru drīzāk var saistīt ar vienreizēju labdarību nevis ar dzīves veidu.
Taču vārdu “Mīlestība” gandrīz nekad nesaista ar pedagoģijas nozari. Lasot Ē.Frommu, es nonācu pie galvenās atziņas, ka patiesībā mīlestība ir sasitīta ar visām dzīves nozarēm, jo īpaši pedagoģiju. Un patiesībā visa pamatā ir tieši cilvēkmīlestība, kuru mūsdienu sabiedrības vairākums no ikdienas leksikas ir izslēdzis.
Vispirms es gribētu uzskaitīt dažas Ē.Fromma atziņas, kas man šķita ļoti nozīmīgas, un tās pakomentēt.
1. “Vairākums cilvēku uzskata, ka mīlestības sākotnējā nozīme ir tikt mīlētam, nevis mīlēt” (5.lpp.)
Šajā sentencē manuprāt slēpjas centrālā mūsu sabiedrības, arī tai skaitā pedagoģijas problēma. Piemēram, visizplatītākais skolotāja un skolēna attiecību modelis.
…
