Es sveikšu šo dienu ar mīlestību sirdī.... tā gribētos, lai ikviens cilvēks, no rīta pamostoties, varētu un gribētu sev teikt šos tik skaistos vārdus. Bet kādēļ gan tā nav? Kāpēc uz šīs pasaules, kurā it kā visiem vajadzētu būt vienlīdzīgiem un laimīgiem, ir tik daudz nelaimīgu cilvēku? Un kurš gan pie tā ir vainīgs? Tikai mēs paši – kuram gan ikdienas steigā pietiek laika padomāt par pārējiem, par tiem, kuriem šajā dzīvē diemžēl nav paveicies...
Vai tad šie nelaimīgie cilvēki no mums prasa tik daudz? Viņiem vienkārši ir vajadzīgs kāds, kurš uzklausītu un palīdzētu, jā, arī materiāli, bet galvenais šiem cilvēkiem tomēr ir sajust, ka arī viņi kādam ir vajadzīgi, ka kāds viņus mīl... un jau atkal šis vārds – “mīlestība”. …
