Jebkura valoda pastāv kā nozīmju nesēja un tālāk nodevēja, arī simbolu valoda. Piemēram, vārds norāda uz konkrētu objektu, taču simbols visciešākajā veidā saista apzīmētāju ar apzīmējamo. Dažkārt – it īpaši mītiski maģiskajā pasaules skatījumā – šī sasaiste ir tik cieša, ka apzīmētājs un apzīmējamais gandrīz vai saplūst. Daudzas nozīmes, kuras mēs uztveram tikai un vienīgi kā simbolus, sākotnēji tikušas attiecinātas uz pašām parādībām.…
