Attēla veidošanu uz tīklenes veic radzene. Tā ir tikai aptuveni 0,5 mm bieza, sastāv no vairākiem slāņiem un tās uzdevums ir fokusēt attēlu uz tīklenes. Radzenes optiskais stiprums ir 45 dioptrijas. Salīdzinoši vidēji briļļu lēcu stiprums ir ~ 3 dioptrijas.
Ļoti svarīga un sarežģīta ir acs ābola mugurējā daļa. Tur ir izvietota tīklene, kuras uzdevums ir pārvērst gaismu tādos signālos, kas ļautu smadzenēm analizēt attēlu un iegūt informāciju par priekšmetu formu, telpisko izvietojumu un krāsu. Gaismas pārveidošanas process sākas fotoreceptoros. Ir divu veidu fotoreceptori: vālītes un nūjiņas. Vālītes (6,5 miljoni) nav sevišķi gaismjutīgas, toties tās ir novietotas galvenokārt tīklenes centrālajā daļā un ir atbildīgas par krāsu redzi. Labā apgaismojumā strādā galvenokārt vālītes. Nūjiņas izvietojas tīklenes perifērijā, tās ir daudz jutīgākas pret gaismu un to ir daudz vairāk (125 milj.). Nūjiņas galvenokārt darbojas vājā apgaismojumā un tās neatšķir krāsas. Gaismas ietekmē vālītēs un nūjiņās notiek fotoķīmiskas reakcijas, kurās rodas elektrisks signāls, kurš tālāk iet caur šūnu slāni un nonāk redzes nervā, lai ceļotu pa redzes traktu uz noteiktiem smadzeņu rajoniem. Interesanti ir tas, ka fotoreceptori ir novietoti visdziļāk tīklenē un gaismai jāiziet cauri šūnu slānim, lai tos sasniegtu. (Bilde nākamā slaidā)
…
