Kā uzskata Sērens Kirkegors, cilvēks ir personība, kam jāizjūt atbildība par savu dzīvi un rīcību. Cilvēka eksistence ir esība, kas izpaužas kā domāšanas, gribas un pārdzīvojuma vienotība. Eksistēt nozīmē izveidot attieksmi un viedokli par pasauli, līdzcilvēkiem, Dievu un arī sevi. Cilvēka eksistence ir nepārtraukta tapšana, kustība, tādēļ Kirkegors izdalījis cilvēka trīs dzīves stadijas. 1 Neviena no tām nav identificējama ar citu, nav iespējams dzīvot visās dzīves stadijās vienlaicīgi, vai arī tās sintezēt.2 Šīs trīs eksistences stadijas atklāj cilvēka dzīves pamatvērtības – bauda, normas vai Dievs un ticība. 3
Kā pirmo Kirkegors izšķir cilvēka dzīves estētisko stadiju – tā ir cilvēka sākums, kurā viņš pakļaujas dabiskām tieksmēm un dzīves pozīcijas izvēle notiek ārēju spēku ietekmē. Estētiskajā stadijā cilvēkam nav sava viedokļa, viņš par patiesību var pieņemt jebko, tajā pašā laikā graujot savu esamību.…
