Jēdziens simulakrs radies, latīniski transkribējot Platona lietoto grieķu valodas vārdu eidolon. Darba „Valsts” X nodaļā Platons kritizē attēlus mākslā, kas tā vietā, lai tuvinātos ideālam – Idejām, imitē jeb kopē lietas, kas pašas ir tikai vājas Ideju atblāzmas. Bodrijārs šim jēdzienam piešķir nedaudz citu nokrāsu, par simulakriem dēvējot zīmes jeb tēlus, kas zaudējuši atsauci uz realitāti. Simulakrs ir kopija, bez oriģināla, kas pretendē uz oriģināla jeb reālā statusu. Piemēram, par simulakru varētu uzskatīt uzlabotu digitālo fotogrāfiju, kas it kā parāda fotogrāfēto objektu labāku/īstāku/reālāku, nekā tas ir patiesībā, un vienlaicīgi šis ideālais attēls kļūst par kritēriju jeb modeli reālajam objektam.…
