Literatūrā/mitoloģijā
Skaistuma un neglītuma svaros īpaši nežēlīgi vienmēr svērtas sievietes. No viduslaikiem līdz baroka laikmetam populārs bija sieviešu vituperatio (noķengāšanas) motīvs – sievietes neglītumu parādīja kā tās iekšējā ļaunumu.
Ja kādā viduslaiku gleznā redzam veceni, tā visbiežāk simbolizē fizisku un morālu sabrukumu.
Vairums sieviešu par raganām tika apsūdzētas tāpēc, ka bija ļoti neglītas.
Jaunības kults pāri visam – jaunība nozīmēja skaistumu un šķīstību.
Tai pašā laikā Svētie raksti ķermenisko skaistumu saistīja ar netiklību.
Vēl renesanses laikā sievietes neglītums bija uzjautrinājuma un izsmiekla objekts. Gribas jautāt – kas gan mainījies šodien?
…
