-
Politisko režīmu apkopojums
Free!
Diemžēl Latvija Otrā Pasaules kara laikā zaudēja neatkarību un nonāca PSRS sastāvā. Aukstā kara laikā tapa ļoti daudz totalitāro režīmu. Taču problēma ar totalitārajiem režīmiem ir tāda, ka tie ir kā laika bumbas, cilvēki šādos apstākļos ar laiku vēlēsies brīvību. Tāpēc daudzviet pasaulē šie režīmi krita un no jauna dzima demokrātiski režīmi. Kā reiz teica Džons F. Kenedijs ‘’ Demokrātija varbūt nav perfekta, bet mums nekad nav bijusi vajadzība turēt savus cilvēkus aiz sienas.’’ To viņš bija attiecinājis uz Berlīnes mūrī, kas liedza cilvēkiem satikt savas ģimenes aiz tā.
Un jā, esmu gatava teikt, ka neviens režīms nav perfekts. Vienmēr būs kaut kas, kas kādu neapmierinās. ASV, demokrātiska valsts, šobrīd ir ļoti sašķelta, ja pat cilvēkiem ir jāuzbrūk parlamenta ēkai. Baltkrievija, autoritāra valsts, kur šobrīd cilvēkiem ir apnicis būt apspiestiem, un tagad tauta cīnās pret Lukašenko režīmu.
Politika ir viena no vissarežģītākajām dzīves jomām. Jo katrs cilvēks ir savādāks, ar savām ambīcijām. Katrs grib, ko citu un vienmēr vēsturē ir bijis grūti apmierināt visus. Tāpēc, es uzskatu, ka pēc teiksim, 100 gadiem Eiropa un tās režīmi būs mainījušies. Laiki mainās un politika nekad nestāv uz vietas.
…
Senajā Grieķijā filozofi diskutēja par to, kā būtu, ja vara piederētu tautai, vēl šodien daudzviet pasaulē, tas tiek piekopts. Protams, politiskie režīmi mainās gadsimtiem ejot. Piemēram, viduslaikos valdīja monarhijas un liela influence bija tieši baznīcām. 15.gs beigās viena no pirmajām valstīm, kas monarhismu apvienoja ar demokrātiskiem elementiem, bija Anglija. Pilsoņu kara ceļā pie varas nāca parlaments, kur vara tika ievēlēta. Līdz pat šodienai, tur strādā, gan demokrātija, gan Monarhisms. Tieši šis moments vēsturē aizsāka faktu, kur daudzviet cilvēki sāka domāt par citiem veidiem, kā pārvaldīt pār sabiedrību. Ap 18.gs Eiropā valdīja absolūtisms, kas nozīmēja, pilnīgu varu karalim. Savā ziņā , tas ir kā priekštecis totalitārismam, par ko stāstīšu vēlāk. Ap to laiku, populāra bija koloniālisma politika. Lielie Eiropas spēki valdīja pār daudzām zemēm un to tautām. Tas protams, noveda pie nemieriem cilvēkos, un to arī var dēvēt par Apgaismības periodu. Cilvēkos radās nacionālistiski sentimenti. Tas arī noveda pie tā, kad 1776. Gadā amerikāņi pieteica karu saviem Britu kolonistiem un izveidoja savu, iepriekš neredzēto demokrātisko režīmu- Prezidentālu demokrātiju, kur tiek ievēlēts prezidents. Pēc pāris gadiem, kaut kas līdzīgs notika Francijā, kur karali gāza tauta un Francija pārtapa par republiku, lai gan tur pie varas vēlāk nāca imperatori, kas atkal izskatījās pēc totalitārisma. Un šādi lēnām ,šos absolūtisma režīmus viens pēc otra nomainīja republikas.
