20. gs. sākumā Eiropā ir piecas lielvaras (Vācija, Krievija, Austroungārija, Lielbritānija, Francija), kuras sacenšas par iespēju diktēt kārtību “jaunajā Pasaulē”. Attīstās nacionālisms, militārisms un imperiālisms, tiek dibinātas militāri politiskas savienības, visbeidzot atentāts Sarajevā izsauc notikumu virkni, kas noved pie I pasaules kara.
1914. gadā nacionālisms ir ieņēmis stingras pozīcijas – Vācijas impērijas, Krievijas impērijas, Austroungārijas, Serbijas – politikā. Nācijas ir pārliecinātas, ka ir labākas par citām, līdz ar to gaida iespēju to pierādīt.
Pārliecība, ka esam labāki par citiem likumsakarīgi izvērš militārismu, kas nozīmē bruņošanās sacensību. …
