Politiskās partijas un interešu grupas, un pilsoniskā sabiedrība

Varētu tikt uzskatīts, ka pilsoniskajai sabiedrībai nav iespējams pastāvēt, ja sabiedrībā, kurā tai jāveidojas, nav demokrātijas aizmetņa. Tātad, pilsoniskā sabiedrība nevar pastāvēt bez demokrātiska pamata, kas arī ir noteicošais faktors, kas spēj sekmēt pilsoniskās sabiedrības rašanos. Definējot pilsonisko sabiedrību, ir nepieciešams pieminēt nevalstisko organizāciju un dažāda vaeida biedrību nozīmi, kas būtībā ir pilsonisko sabiedrību veidojošie pamatelementi. Tomēr ir svarīgi klasificēt tās organizācijas, kuras ir iespējams attiecināt uz pilsonisko sabiedrību, un, kuras nē. Kā, piemēram, politiskās partijas nebūtu pareizi pieskaitīt pie pilsoniskās sabiedrības sastāvdaļām. Lai labāk izprastu pilsoniskās sabiedrības būtību, būtu sākotnēji jāizzin tās funkcijas. Kā, piemēram, pilsoniskās sabiedrības ietvertās organizācijas kā galveno to funkciju paredz indivīda izpausmes brīvības nodrošināšanu. Kā arī ir svarīgi pieminēt, ka pilsoniskajā sabiedrībā ietilpstošo nevalstisko organizāciju mērķis nav iegūt varu politiskajā vai kādā citā jomā, lai gan nav izslēgta zināmas ietekmes realizēšana, kas varētu mainīt vai atrisināt konkrētus jautājumus attiecīgajā nozarē. Kā pilsoniskās sabiedrības dalībniekus var vērtēt arī masu medijus un baznīcu. Tādā gadījumā ir iespējams gūt zināmā mērā lielāku iespaidu par tās ietekmes realizēšanu, ko pilsoniskās sabiedrības pārstāvji vai organizācijas spēj sekmēt. Baznīcas kā pilsoniskās sabiedrības sastāvdaļas gadījumā ir iespējams minēt piemērus, attiecināmus uz tām valstīm, kur baznīcai joprojām ir samērā liela nozīme un līdz ar to arī ietekme, neņemot vērā to, ka baznīca ir atdalīta no valsts. Tikpat lielu ietekmi ir iespējams attiecināt uz masu medijiem, kas, lai arī nepieder pie valstiskām organizācijām, tomēr spēj veiksmīgi sekmēt tiem piederošās ietekmes realizāciju. Šī ietekme ir vērā ņemama, jo masu mediji tiek dēvēti arī par „neoficiālo” un „ceturto varu”, kas kaut arī neoficiāli, tomēr raksturo masu medijus kā līdzvērtīgus likumdošanai, izpildvarai un tiesu varai, ja vērtēts tiek pēc sabiedrības ietekmēšanas spējām. …