Treškārt, pats apgalvojums pats par sevi ir nedaudz nepilnīgs, jo faktiski personas DNS materiāls mainās arī dzīves laikā, piemēram, radiācijas un cita veida mutāciju, ārējās vides iedarbībā, kas faktiski pēc tādas pašas redukcionisma loģikas novestu
pie secinājuma, ka mainās personas brīvā griba.
Tas viss noved pie atziņas, ka potenciāli pastāv arī kādi citi faktori, kas spēj ietekmēt
aprakstīto brīvās gribas problēmu, šajā gadījumā – ap personu esošā apkārtējā vide un sabiedrība tradīcijas un kultūra. Un patiešām, ja, piemēram, salīdzinām rietumu un austrumu kultūras, tad varam atrast vairākas lietas un uzvedības normas, kas vienai kultūrai ir ikdienišķas un pilnīgi
pieņemamas, saistītas ar brīvās gribas izpausmi, savukārt otrai kultūrai var šķist pilnīgi nepieņemamas un nepareizas.
Lai vai kā, pēc raksta izlasīšanas, vēlos pieturēties pie “vecajiem uzskatiem” par brīvo gribu, kas zināmi jau kopš Aristoteļa laikiem, proti, ka “veselajam (smadzenēm) ir īpašības (prāts, griba), kuras nevar paredzēt, pētot daļas (neironu bioķīmija)”. Citiem vārdiem – to var raksturot ar holisma
principu, ka veselumam kā tādam ir daudz lielāka vērtība un rodas jaunas īpašības (piemēram, brīvā griba), nekā visu atsevišķo daļu individuālajai summai.…
