Evaluation:
Published: 11.01.2012.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 12 units
References: Used
  • Research Papers 'Mehāniskās skaņu ierakstīšanas vēsture pasaulē', 1.
  • Research Papers 'Mehāniskās skaņu ierakstīšanas vēsture pasaulē', 2.
  • Research Papers 'Mehāniskās skaņu ierakstīšanas vēsture pasaulē', 3.
  • Research Papers 'Mehāniskās skaņu ierakstīšanas vēsture pasaulē', 4.
  • Research Papers 'Mehāniskās skaņu ierakstīšanas vēsture pasaulē', 5.
  • Research Papers 'Mehāniskās skaņu ierakstīšanas vēsture pasaulē', 6.
  • Research Papers 'Mehāniskās skaņu ierakstīšanas vēsture pasaulē', 7.
  • Research Papers 'Mehāniskās skaņu ierakstīšanas vēsture pasaulē', 8.
  • Research Papers 'Mehāniskās skaņu ierakstīšanas vēsture pasaulē', 9.
  • Research Papers 'Mehāniskās skaņu ierakstīšanas vēsture pasaulē', 10.
  • Research Papers 'Mehāniskās skaņu ierakstīšanas vēsture pasaulē', 11.
  • Research Papers 'Mehāniskās skaņu ierakstīšanas vēsture pasaulē', 12.
  • Research Papers 'Mehāniskās skaņu ierakstīšanas vēsture pasaulē', 13.
  • Research Papers 'Mehāniskās skaņu ierakstīšanas vēsture pasaulē', 14.
  • Research Papers 'Mehāniskās skaņu ierakstīšanas vēsture pasaulē', 15.
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads   
1.  Pirmsākumi   
1.1.  Fonoautogrāfs   
1.2.  Fonogrāfs un grafofons   
2.  Uz grafofona un fonogrāfa balstītas ierīces   
2.1.  Diktofons   
2.2.  Gramofons un skaņuplate   
3.  Skaņas ienākšana kino   
  Nobeigums   
  Izmantoto avotu saraksts   
  Latviešu alfabēta secībā   
Extract

Nobeigums
Lai gan vēl joprojām daudz kur pasaulē par pirmo cilvēku, kam izdevās ierakstīt atskaņojamu skaņas viļņus, daudzi uzskata Edisonu (arī es pirms šī darba veikšanas tā domāju), izrādās, ka arī ar fonoautogrāfu iegūtais skaņas vizuālais attēls ir atskaņojams. Uz šī atklājuma pamata Edisons izveidoja savu fonogrāfu, pēc tam Bels – grafofonu – un Berliners – gramofonu. Tātad var secināt, ka visa mūsdienu milzīgā ierakstu kompānija savā ziņā balstās uz nelielu, nepopulāru izgudrojumu 19. gadsimta otrās puses sākumā.
Protams, ar mehāniskajiem skaņu ierakstiem visa skaņas ierakstīšanas vēsture tikai sākas, jo tālāk sekoja magnētiskie (magnetofona lente), optiskie (kompaktdiski) un elektroniskie (datora atmiņa) ieraksti, par kuriem agrīnie cilindru un plašu izmantotāji pat nespēja iedomāties, taču, lai aprakstītu arī tos, šī referāta apjomam būtu jābūt daudz lielākam.
Uzskatu, ka darba sākumā uzstādītie uzdevumi ir izpildīti un mērķis – sasniegts. Jāatzīst, ka galvenā problēma, ar ko negaidīti saskāros rakstīšanas gaitā, bija fakts, ka RSU bibliotēkā nav pilnīgi nekā par tehnoloģiju vēsturi – par komunikācijas teoriju vēsturi ir, bet ne par tehnoloģijām, kas šīs teorijas un masu mediju attīstību (pat rašanos) ir virzījušas uz priekšu. Tādēļ izmantoju digitalizētas dažādu muzeju ekspozīcijas, kas atrodamas internetā.

Author's comment
Atlants