Kas attiecās uz Latviju, tad, manuprāt, ievērojamu strīdu nenotiek. Un varētu uzskatīt, ka Loka ideja nav aktuālā, jo valsts neiejaucas baznīcas dzīvē, bet baznīca neiejaucas pilsoniskajā dzīvē. Bet, Loka ideju par toleranci var uztvert arī ne tik globāli. Bieži vien, vienas ticības cilvēkiem ir daži stereotipi, kas attiecas uz citas ticības cilvēkiem, un ne vienmēr tika saglabāta tolerance. Toleranci savukārt var attiecināt arī uz reliģioziem svētkiem, piemēram, Ziemassvētkiem. Katoļiem Ziemassvētkos ir brīvdienas, bet pareizticīgiem un vecticībniekiem viņu Ziemassvētkos brīvdienu nav. Ja uzskatīt, ka vienā valstī visas ticības ir vienlīdzīgas, tad šī situācija norāda uz to, ka pretrunas joprojām pastāv. Protams, to var motivēt ar to, ka, ja katras ticības cilvēki, kas dzīvo vienā valstī, svinētu savus svētkus, tad valstī būtu pārāk daudz brīvdienu, bet, ja palūkosimies uz to cilvēku skaitu, kas nav katoļi, tad sanāk tā, ka vienlīdzība skaitliskā ziņā neattiecas uz vienlīdzību reālajā dzīvē. Tātad, Loka ideja par toleranci tika panākta daļēji. Dažās valstīs tā ir aktuālākā, nekā mūsu valstī, bet aktuālā tā aizvien paliek. Vai ir vērts palasīt „Vēstuli par toleranci”? Domāju, ka jā, jo šī „vēstule” atgādinās jums par to, kā tad īstenībā ir jābūt. …
