9. MINERĀLVIELAS
Minerālvielas ietilpst visu augu un dzīvnieku organismu sastāvā. Te atrodami gandrīz visi ķīmiskie elementi — gan makroelementi, gan mikroelementi, kuri organismā vajadzīgi ļoti mazās jeb biotiskās devās. Ikvienam mikroelementam organismā ir noteikta fizioloģiska loma. Tā, piemēram, ja organismā trūkst kobalta, rodas mazasinība, bet lielās devās tas rada saindēšanos. Pētījumos pierādīts, ka, lietojot dabiskos produktus, šo elementu pārdozēšanu un toksisku iedarbību nenovēro. Daudzu mikroelementu bioloģiskā loma un nozīme vēl nav pilnīgi izpētīta. [4]
Uz bioloģiski aktīvajām vielām attiecināmās minerālvielas ir dabiskas izcelsmes neorganiski elementi, kalpojoši kā dzīvībai svarīgas regulējošās vielas, piemēram, hormonu regulācijai. Tām nav kaloriju. [4]
Cilvēka kaulu veidošanās pilnībā atkarīga no minerālvielām, tādām kā kalcijs, fosfors un magnēzijs. Minerālsāļus uzņem ar pārtiku, parasti sāļu veidā. Vitamīni un minerālsāļi nesagrūst pārtiku vārot, apstrādājot pārtikas produktus, viņi zūd. Sekojošie minerālsāļi organismam vajadzīgi salīdzinoši lielā daudzumā: kalcijs, fosfors, magnēzijs, tāpat nātrijs, kālijs un hlors. [4]
…
