Divdabja teicieniem ir dažas raksturīgas pazīmes:
1. Divdabja teiciena centrā var būt divdabis, kas beidzas ar -ot(ies), daļēji lokāmais divdabis ar izskaņām -dams, -dama, divdabis ar galotni -is un izskaņu -usi, kā arī divdalbis ar izskaņu -ts, -ta. Ap divdabi, kas ir visa teiciena galvenais vārds, saistās vēl citi vārdi, kuri divdabi tieši vai netieši paskaidro.
Linu palagi no tīnes, spodri vizot, ārā lokās.
Nāk pļāvējs veldzi meklēt lielām slāpēm Un smaidīt sāk, pie vecās akas dzēris.
Kā varens milzis, dienu plecos cēlis, Caur rīta miglu droši cilvēks brien.
Draugs, ieklausies, kā rudzu grauds zem sniega, zemē iearts, briest. …
