Zemnieku brīvlaišana

Secinājumi
1. Darba mērķis – uzzināt, izpētīt un izvērtēt zemnieku brīvlaišanas likumus un zemnieku attieksmi pret dzimtbūšanas atcelšanu, tika sasniegts izmantojot sadaļā Ievads norādītos darba uzdevumus un pētījuma metodes;
2. 1804. un 1809. gada zemnieku likumi gan nedaudz uzlaboja dzimtļaužu stāvokli, taču sašķēla zemnieku vienotību, kas bija līdz šim.
3. Lai uzlabotu saimniecisko stāvokli, bija nepieciešams algots darbaspēks;
4. Baltijas vācu muižnieki panāca, ka valdība pieņēma likumu par zemnieku brīvlaišanu;
5. Zemnieku brīvlaišana radīja darbaspēka pieplūdumu pilsētās;
6. Smago apstākļu dēļ tūkstošiem zemnieku vēlējās izceļot uz citiem Krievijas apgabaliem;
7. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas sākās latviešu zemniecības noslāņošanās. Aizvien atšķirīgāki kļuva turīgo saimnieku un kalpu dzīves apstākļi;
8. Cerēdami saņemt izceļošanas atļaujas, zemnieki masveidīgi pārgāja uz pareizticību, izcēlās zemnieku nemieri;
9. Dzimtļaužu darba izmantošana ļāva muižniekiem gūt lielus ienākumus, bet zemnieki dzīvoja nabadzībā;
10. Zemnieku attieksme pret dzimtbūšanas atcelšanu bija nosodoša un negatīva, jo ieguvēji bija muižnieki, bet zaudētāji tikai un vienīgi zemnieki, kas bija iemesls lielajiem zemnieku nemieriem, kuru gaitā viņi centās panākt sev tīkamākus dzīves apstākļus.

…