Ar politikas elastīgumu tiek minēts fiskālās politikas elastīgums, kas no vienas puses ietver piemērotas institūcijas, kuras spēj balansēt fiskālo politiku starp fiskālo piesardzību un fiskālo elastīgumu, tā lai nodrošinātu abu politikas veidu piemērotību un ilgtspēju. Un otrkārt, fiskālās stabilizācijas fondi varētu izlīdzināt ienākumus no nestabiliem nodokļu ienākumiem, kā, piemēram, tiem, kas balstās uz eksportu, veidojot nodrošinājumu un savā ziņā drošības tīklu ekonomikas attīstībai.
Nākamais punkts, kas tiek minēts aptaujā, ir nepieciešamība uzlabot infrastruktūru, tā kā infrastruktūra nodrošina loģistiku, komunikāciju un citas iespējas, un nodrošināt cilvēku attīstību , kā jau minēts esejas sākumā, valsts lielākā labklājība ir cilvēks. Tomēr bieži vien tendence norāda, ka iedzīvotāji no mazāk attīstītām valstīm cenšas emigrēt uz attīstītām valstīm, veidojot iztrūkumu kā cilvēku resursos, tā arī darba tirgū un ekonomikas izaugsmē.
Kopumā var secināt, ka attīstība ir gan ekonomisks, gan sociāls process, kur no ekonomiskā skatu punkta ir svarīgi pievērst uzmanību kā IKP un NKP, tā arī iedzīvotāju skaitam, investīcijām, cenu stabilitātei, eksporta precei (ne cik eksportē, bet ko), valūtas kursa stabilitātei, vienlīdzīga ienākumu sadalei, investīciju līmenim un piesaistei un elastīgai politikai, kas sevī ietver ekonomikas struktūras reformas un spēju reizēm arī radikāli mainīt valsts ekonomikas politiku.…
Attīstību var savā ziņā nosaukt par katras valsts pašmērķi, tā kā pasaulē valstis var tikt iedalītas mazattīstītās, jaunattīstības un attīstītās valstīs. Tā kā attīstība ir būtisks process globālajā ekonomikā un ietekme kā ekonomisko, tā arī politisko pusi, šajā darbā tiks apskatīts, kā attīstība tiek mērīta un kādi ir attīstību noteicošie un ietekmējošie faktori. Noskaidrojot to, kas nosaka un ietekme attīstību, palīdzēs saprast kas ir attīstība un ko tā nozīmē valstij. Ir divu veida metodes, kā var mērīt attīstības līmeni. Viena metode ir ekonomikas izpausmes kritērijs jeb kritērijs pēc vienas personas ienākuma līmeņa, kur tiek paredzēts, ka ienākuma līmenis uz vienu personu ir aizstājējs vispārējo procesu novērtēšanā. Turpat otrā metode paredz, ka attīstība ir tik sarežģīts un daudzpusīgs jēdziens, ka tas ir jāuztver daudz plašākā skatījumā kā tikai ienākumi, līdz ar to attīstība var tiks mērīta arī atkarībā no dažādiem standartiem. Darbs rakstīts, ievērojot akadēmiskās normas
