1. Kā Markss skaidro atsvešinātības un līdz ar to arī nevienlīdzības izcelšanos sabiedrībā? Par kāda veida atsvešināšanos viņš runā?
Kritizējot kapitālismu, Markss visvairāk apskata kapitālisma ekonomisko analīzi un atsvešinātības tēmu. Markss arī cenšas pierādīt marksisma (komunisma) pozitīvās iezīmes, kas neliek cilvēkam justies vientuļam.
Pēc Marksa domām cilvēks jau pēc savas būtības ir atsvešināts, taču kapitālismā šī atsvešinātība izpaužas daudz izteiktāk. Cilvēks ir nošķirts no savas būtības. Cilvēks savā būtībā ir labs. Taču paraugoties uz mūsdienu sabiedrību, ir redzams kas cits. Cilvēki ir nošķirti no labā. Paši cilvēki atsvešinās: no cilvēka dabas, no darba procesa, darba produkta, no citiem cilvēkiem un no pašas dabas. No dabas cilvēku atsvešināja darbs. Kad cilvēks vēl nebija atsvešinājies no dabas, viņš dzīvoja savai eksistencei, taču, kad viņš atsvešinājās, viņš dzīvo civilizācijā, kļūst civilizētāks. Šīs atsvešināšanās procesā cilvēkam pazūd iepriekšējās vērtības, kuru vietā stājas citas. Piemēram, daba. Kad cilvēks dzīvo kapitālismā, daba vairs ir tikai resursi. Atsvešinoties no savas dabas, cilvēkam zūd iespēja pilnvērtīgi realizēties. …
