Filma “Monas Lisas Smaids” stāsta par pasniedzēju Katrīnu, kura vēlas, izmainīt jaunu sieviešu skatījumu uz dzīvi. Daudz tiek akcentēts uz feminismu kā dzīves modeli, kā arī uz to, ka sievietes dzīvo priekš vīriešiem.
Katrīna caur māksas stundām centās iemācīt studentēm, ka nevajag dzīvot pēc stereotipiem, kā to darīja arī viņa. Viņa bija atšķirīga no visas sabiedrības. Katrīna zināja, ka sievietes spēj būt kas vairāk, nekā sabiedrība uzskatīja. Viņa centās jaunietēm atvērt acis un vēlējās, lai viņas strādā, nevis kļūs par mājsaimniecēm. Mani uzrunāja tas, ka pasniedzēja jaunietēm mācīja izmantot savu balsi, runāt to, ko domā un izteikt savu viedokli, nevis tikai mācīties pēc grāmatām. Kā arī viņa uzsvēra sieviešu propagandu, ka sievietēm nav tikai jāstāv pie plīts un jātaisa ēst. Viņas var daudz ko citu un apkopot ar savu ikdienu būdamas arī sievas un mātes. Domāju, ka tas ļoti atvēra acis uz to, ka var būt arī citādāk.
