Feminisms problematizē fundamentālās politiskās attiecības starp dzimumiem un varu. Tas radās kā ideoloģija kritiskai sociālai kustībai nevis sociālās zinātnes pārmaiņu ietekmē. Ar laiku tas iespiedās politikas zinātnē, taču līdz pat mūsdienām ir palicis nošķīrums starp feminismu politikas zinātnē un feminismu ārpus tās. Taču tā kā feminisma būtība pamatā ir vienāda, ir grūti konkrēti novilkt līniju starp abām šīm feminisma izpratnēm, kas līdz ar to neļauj skaidri pateikt, kas ir politiskās zinātnes feminisma perspektīvas. Autore līdz ar to vairāk pievēršas empīriskajai feminisma izpētei nevis virziena normatīvajai pusei.
Feminismu ir diezgan grūti definēt. Vislabāk to laikam iespējams izdarīt, mēģinot pieeju skaidrot no vēsturiskā viedokļa. Feminisms radās kā kustība, kas apvienoja idejas, ar mērķi palielināt sieviešu lomu un varu. Tas nostājās pret savstarpējām nevienlīdzīgajām attiecībām sieviešu un vīriešu starpā, kas līdz tam tika vēsturiski tika uzskatītas par „dabiskām”.…
