Apvērsumu veica Ministru kabinets un Ministru prezidents K.Ulmanis ar valsts policijas un militāro dienestu palīdzību, padzenot Saeimu. Divus gadus pēc apvērsuma darbojās koncentrācijas nometne, kurā ieslodzīja Ulmaņa politiskos pretiniekus (Sociāldemokrāti, Latvijas komunistiskā partija) un nevēlamas personas, kas vērsās pret viņa darbību, savukārt vēlāk šie sodi samazinājās un neviens netika sodīts ar nāves sodu, nebija arī militāras varas izpausmes, jo Ulmanis nevēlējās iesaistīt valsts pārvaldē militāristus.
Pēc apvērsuma Ulmanis, pateicoties tuvākajiem līdzgaitniekiem, tika dēvēts par „vadoni” un Latvija – „K.Ulmaņa Latvija”, „15.maija Latvija”. Kultūras attiestība kļuva vienveidīgaka. Valsts ekonomikā, trīsdesmitajos gados tika realizēta pārdomāta uz latviešu interesēm balstīta politika. Ja Ulmaņlaikos Latvija bija eksportētājvalsts, kuru uzņēmēji un zemnieki baudīja aizsardzību un rūpes no valsts puses. …
