Koka virsmu lakošana

Lakojot lielus laukumus, tie ir jāsadala vairākos mazākos, ja iespējams, tādos, kurus norobežo šuves, līstes. Turklāt tas ir atkarīgs arī no lakas veida. Ja krāsojam ar pernicas laku durvju vērtni, tad to varam krāsot visu uzreiz. Ja lietojam eļļas emaljas laku iekšējiem krāsojumiem, tad ieteicams krāsot mazākus laukumiņus. Ja iespējams, tad priekšmetus krāsojam novietotus horizontāli — tas attiecas uz durvju un logu vērtnēm, mēbeļu detaļām u. tml. Ja lakojam vertikālas virsmas,- tad laka labi jāiztriepj, lai krāsojums netecētu lejup un neveidotu neglītus notecējumus. Notecēšana notiek tikai kādu brīdi pēc lakas uzklāšanas. Laka nedrīkst būt pārāk šķidra un tās slānis pārāk biezs. Vertikālām virsmām piemērotas tiksotropās lakas.
Ja krāsojam profilētas virsmas ar dažādiem padziļinājumiem, tad tajos nedrīkst ietriept pārāk daudz lakas, jo tā vēlāk notecēs, krokosies un slikti žūs. Šķautnēm nevajadzētu būt asām, un, ja tas iespējams, tās vajag mazliet noapaļot, lai laka labāk turētos uz tām. Krāsojot nevelkam otu paralēli šķautnei, bet nedaudz ieslīpi, lai nenoslaucītu krāsu no šķautnes.…