Romānā vērojama dažādu literatūras virzienu: simbolisma, sirreālisma, klasiskā reālisma u.c. virzienu sintēze, turklāt romāns ir ievērojams ieguldījums latviešu femīnajā literatūrā, jo gan tā autore ir sieviete, gan arī romāna centrā izvirzīta ir sievietes iekšējās pasaules atklāsme.
Romānā pretstatīti divi atšķirīgi sieviešu raksturi – pragmatiskā Edīte un trauksmainā Solvīta. Romāna gaitā tiek rādīts abu tēlu atšķirīgais pasaules tvērums, nemitīgi tiek uzsvērtas atšķirības abu sieviešu raksturos, un tikai romāna noslēgumā atklājas, ka šīs diametrāli pretējās būtnes mīt vienā cilvēkā. Autore ar šīm abām kontrastējošajām būtnēm Edītē Solvītā Melvijā rāda ne tikai “faustisko” – pretrunu mocīto cilvēku, bet atspoguļo arī cilvēka izjūtas trimdā – starp vēlmi dzīvot, saglabājot latvietību un nespēju iejusties svešumā. …
